Sakritība vai muļķība?
Iedomājieties jums ir ideāls plāns, kā panāk vajadzīgo efektu. Jums viss ir sarunāts un pat atrasts kāds pamuļķītis, kas padara visu melno darbu un pan neapjēdz, ka viņu tikai izmantojat, un kad šim sāk rasties aizdomas jūs piestūķēja ausis šim ar milzīgiem “batoniem” un šis ar notic.
Bet, kad vienkārši grandiozi paziņojat viņām savus patiesos nodomuš viņa, jā šis pamuļķis ir viņa, raksta:
“..Piedod, bet es smejos!”
Un tad izrādās, ka pamuļķa lomā esi tu nevis pats pamuļķis.
Tiešām smieklīgi.
Un tad izrādās, ka Anna ir arī Adams, un ka visu laiku viņa zināja patiesību. Sajūta nav nekāda jaukā. Bet nekas, to jau neviens nezin un pamļķis savu darbi ir padarījis un tagad var tīties.
Un lai jau arī tinas.
Emilija.
Tā notiek bieži, vismaz man tā šķiet. Vienmēr, kad liekas, ka kādu aptīsi ap pirkstu, kāds aptin tevi (:
Jā dzīve mēdz rotaļāties ar cilvēkiem.