Vakar bija jauka diena. No rīta es aizgulējos, pie tam par veselu stundu. Tad kā neaptēsta vilkos uz skolu, jo mūsu klasei bija jāsveic audzinātāja. Ar visu Rafaello kasti iesēdos pārbāstā autobusā. Tiesa līdz bija mp3 un tas visu pagriež savādāk, jo pat sliktās dienās, ar labu mūziku, diena var pārvērsties par jaukuma iemiesojumu.
Izkāpu no autobusa un apņēmīgi soļoju savu ierasto rīta krosu – no origo līdz Valdemāra 2. Pa ceļam stiku Zani (neprasiet, lai izklāstu savas domas…), tad pie skolas gandrīz uzskrējām virsū Lailai (mūsu audzinātājai). Steidzāmies, zvanījām visiem pēc kārtas un, paldies Dievam, beidzot iestūķējām Lailu skolotāju istabā.
Savā klasē uzklājām skaistu galdu ar maizītēm, kafiju, protams Rafaello, burkāniem, vīnogām, jogurtiem utt. Tad beidzot ieradās skolotāja, izrādijās ka ir kaut kāda tur mēness fāze un viņa ietur diētu, bet tas tā. Tomēr kaut ko viņa apēda. Viss tomēr beidzās normāli.
Tad eskoja vēl divas stundas un es varēju doties prom. (Wiii!)
Doties pie zobārsta.
Tas ātri beidzās un es, kamēr vēl citi skolā lauzīja galvu ar algebru, biju mājās un izbaudīju divientulību ar datoru.
Tad sākās dienas otrā puse: koncerts mūzikas skolā.
Kaut kas bija arī jāiemācās, tāpēc sāku pūst tajā sasodītjaā flautā. Devos uz koncertu. man bija jāspēlē pēdējos divos priekšnesumos, tādēļ nācās gaidīt kamēr nospēlē pārtējie 22. (šausmīgi!) Kad beidzot pienāca mana kātrta… labāk nekomentēsim. Un pēdējā priekšnesumā, kur man arī bija jāspēlē – kameransamblis vnk izgāzās, jo 1kārt nojuka pavadījums( vai nav neiedomājami… pavadījums…Pff!) un 2kārt viss kopās skanēja Š-A-U-S-M-Ī-G-I !
Pēc koncerta mani “noķēra” klavieru skolotāja un lika man atspēlēt skaņdarbus. Tas tā tekt (daļēji arī labprātīgi) ievilkās līdz pus 10. Jo man šodien ir ieskaite, galu galā pēdējais gads tajā nolādētajā ūķi.
Bet labākais tajā visā ir tas, ka šodien es esmu mājās! (..mmm..)
Un vēl es gribēju pateikt, ka man garšo tēja, it īpaši pus vienpadsmitos no rīta!
